saplūst
saplūst -plūstu, -plūsti, -plūst, pag. -plūda; intrans.
1.parasti 3. pers. Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
PiemēriSpilvā visi seši mārki pēc lietus saplūduši vienā ezeriņā..
1.1.Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.).
PiemēriPērkona grāvieni saplūda kopā vienā vienīgā rūkoņā, un tos vairs nevarēja atšķirt citu no cita.
1.2.pārn. Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
PiemēriKaravīri ierakušies sniegā, baltajos maskēšanās tērpos viņi saplūst ar mežmalas ēnām.
1.3.pārn. Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
PiemēriPaiet laiks, un notikumi saplūst cits ar citu, pareizie gadu skaitļi aizmirstas.
2.Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriĻaudis saplūst laukumā.
2.1.Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
PiemēriRīgas parki un nomaļu priedulāji vairs nejaudāja uzņemt to ļaužu jūru, kas pēdējos gados saplūdusi Rīgā.
2.2.Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
PiemēriNo cilšu apvienībām pakāpeniski veidojās latgaļu, zemgaļu, kuršu, sēļu un lībiešu tautības, kas.. saplūda latviešu tautībā.
Avoti: 7-1. sējums