Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saplūkties
saplūkties plūcos, -plūcies, -plūcas, pag. -plūcos; refl.
1.trans. Saplūkt1 sev.
PiemēriSaplūkties dārzā ziedus.
2.sar. Sakauties.
Piemēri«Dažreiz kaujas gan. Tovakar tikai tā drusciņ saplūcās.»
Avoti: 7-1. sējums