sakauties
sakauties -kaujos, -kaujies, -kaujas, pag. -kāvos; refl.
1.Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
PiemēriPēdējās sešas nedēļas [Lapsa] krogā nebij bijis, kā ar to murmuļu Bērziņu Edvardu sakāvās, tā vairāk skandālu arī neiznāca.
- Pēdējās sešas nedēļas [Lapsa] krogā nebij bijis, kā ar to murmuļu Bērziņu Edvardu sakāvās, tā vairāk skandālu arī neiznāca.
- ..es kādu reizi viņas dēļ pat sakāvos ar citiem kolhoza večiem. Skaidrs, nevienu jau nenosita, tikai tā... zila acs vai pārsista lūpa.
- ..viņš ir sodīts.. par huligānismu. Sadzēries un sakāvies.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriPāris suņu pie kaula satiekas, grauž abi tik ilgi, līdz sakaujas.
- Pāris suņu pie kaula satiekas, grauž abi tik ilgi, līdz sakaujas.
Avoti: 7-1. sējums