sakāve
sakāve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
PiemēriIenaidnieks cieta vienu sakāvi pēc otras. Rīga drīz būs brīva. Karavīri atgriezīsies ar uzvaru.
2.Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
PiemēriViņa.. neaktivitāte, lepnais vēsums, distancēšanās, ko svešajā kolektīvā bija uztvēruši kā vājumu un gļēvumu, atnesa viņam sakāvi.
Avoti: 7-1. sējums