sakauties
sakauties -kaujos, -kaujies, -kaujas, pag. -kāvos; refl.
1.Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
PiemēriPēdējās sešas nedēļas [Lapsa] krogā nebij bijis, kā ar to murmuļu Bērziņu Edvardu sakāvās, tā vairāk skandālu arī neiznāca.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriPāris suņu pie kaula satiekas, grauž abi tik ilgi, līdz sakaujas.
Avoti: 7-1. sējums