sakaut
sakaut -kauju, -kauj, -kauj, pag. -kāvu; trans.
1.Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
PiemēriMēs esam apņēmušies sagraut, sakaut viņa palīgvienības, pirms tas paspēj ieņemt kaujas pozīcijas..
2.Pieveikt, uzvarēt, parasti pilnīgi (kādu), piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
Piemēri«Ar puišiem vajag strīdēties. Klausies viņos uzmanīgi,.. šur tur piekrīt! un tad nemanot pārej uzbrukumā, pierādi un sakauj.»
3.pareti Piekaut.
Piemēri«Tad laikam tak vainu diezgan lielu būs padarījis?» es teicu. - «Bez vainas nu gan nav bijis, esot otru sakāvis..»
3.1.Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) — par dzīvniekiem.
PiemēriGeks [suns] nolēma parādīt savu spēku un metās virsū kaķim, taču tika sakauts. Maska [kaķis] pamatīgi saskrāpēja sunim purnu.
4.pareti Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā. Nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
PiemēriSakauj lopus.
Avoti: 7-1. sējums