piekaut
piekaut -kauju, -kauj, -kauj, pag. -kāvu; trans.
Sitot (parasti vairākkārt), radīt (kādam) stipras sāpes, ievainojumus (parasti smagus).
PiemēriGandrīz katru dienu viņš [barons] pašrocīgi piekāva kādu no muižas kalpiem ar dūrēm, jātnieka pātagu vai ar kādu citu priekšmetu, kas gadījās pie rokas.
- Gandrīz katru dienu viņš [barons] pašrocīgi piekāva kādu no muižas kalpiem ar dūrēm, jātnieka pātagu vai ar kādu citu priekšmetu, kas gadījās pie rokas.
- «Vakarnakt bandīti piekāvuši kurpnieku Vēveri,» pastāstīja Zenta. «Līdz nesamaņai sasituši vecīti.»
- Ak tu kungs - Strazdiņu Kārlēns tevi pat piekaut gribēja, kad tu Līzi reiz uz māju vadīji.
Avoti: 6-2. sējums