pieklāties
pieklāties tikai 3. pers., -klājas, pag. -klājās; refl.
1.Būt atbilstošam pieklājības normām.
Piemēri..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa, un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa, un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- Ilga pagriežas [uz iešanu], Haris nāk līdz durvīm pavadīt, kā pieklājas.
- Tagad viņai [meitenei] vairs nepieklājās steigties pretim savas jaunības draugam, jo nu tie abi vairs nebija bērni, kas bez aizspriedumiem varēja satikties un par visu nekautrīgi izpļāpāties.
2.Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem. Būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
PiemēriMārtiņš mani pēkšņi sagrāba aiz vatnieka un strauji pierāva sev klāt. «Tu man strādāsi, kā īstam vīram pieklājas!» viņš bļāva sejā.
- Mārtiņš mani pēkšņi sagrāba aiz vatnieka un strauji pierāva sev klāt. «Tu man strādāsi, kā īstam vīram pieklājas!» viņš bļāva sejā.
- Viņš bija nebēdīgs, rosīgs, nemēģināja risināt neatrisināmo, bet dzīvoja un izturējās, kā kārtīgam puikam pieklājas.
- Vecākiem pieklātos atbalstīt itin visus skolas pasākumus...
- ..dažs slinkāks vēl steidza iesmērēt slēpes, gatavoja provīziju līdzņemšanai, jo pusdienas pieklājas ēst pie ugunskura.
Avoti: 6-2. sējums