pieklibot
pieklibot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Mazliet klibot.
PiemēriAlma gāja drusku nevienādā gaitā, pieklibojot ar vienu kāju, kas bija īsāka par otru..
- Alma gāja drusku nevienādā gaitā, pieklibojot ar vienu kāju, kas bija īsāka par otru..
- Bērnībā lauzusi kāju, viņa viegli piekliboja..
- Pieklibodama, taču ašā solī viņa nāk gar pludmali tieši uz laivu.
1.1.pārn. Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
Piemēri..darbalaika zudumi neattaisnotu iemeslu dēļ uzskatāmi liecināja, ka disciplīna rūpnīcā sākusi manāmi pieklibot..
- ..darbalaika zudumi neattaisnotu iemeslu dēļ uzskatāmi liecināja, ka disciplīna rūpnīcā sākusi manāmi pieklibot..
- Vīrs [būvdarbu vadītājs] kā nazis, bet būvdarbu kvalitāte.. arvien piekliboja...
2.Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..pieklibo Lambuliņu tēvs, vaidēdams un braucīdams gurnus. «..Mana ķēve sadauzīja ratus, sarāva iejūgu...»
- ..pieklibo Lambuliņu tēvs, vaidēdams un braucīdams gurnus. «..Mana ķēve sadauzīja ratus, sarāva iejūgu...»
- Piekliboja priesteris Gevehards, turot šķēpu tik neveikli, ka reižu reizēm iebikstīja te ar vienu galu, te otru tuvumā stāvošajiem.
Avoti: 6-2. sējums