pieklibot
pieklibot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Mazliet klibot.
PiemēriAlma gāja drusku nevienādā gaitā, pieklibojot ar vienu kāju, kas bija īsāka par otru..
1.1.pārn. Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
Piemēri..darbalaika zudumi neattaisnotu iemeslu dēļ uzskatāmi liecināja, ka disciplīna rūpnīcā sākusi manāmi pieklibot..
2.Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..pieklibo Lambuliņu tēvs, vaidēdams un braucīdams gurnus. «..Mana ķēve sadauzīja ratus, sarāva iejūgu...»
Avoti: 6-2. sējums