piekliegt
piekliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu; trans.
1.Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriBārdamās iekaisa arvien vairāk, viena pati piekliedza visu muižas pagalmu, mežs centās aizgūtnēm, bet nepaspēja atskaņot Lauķienes lamu plūsmi.
- Bārdamās iekaisa arvien vairāk, viena pati piekliedza visu muižas pagalmu, mežs centās aizgūtnēm, bet nepaspēja atskaņot Lauķienes lamu plūsmi.
- Kalve piekliedza visu māju, gānījās, lamājās..
- «Mēs negribam, ka Ojārs arī piedalās pārgājienā, viņš jau neprot uzvesties: atkal raustīs mūs aiz bizēm un piekliegs visu pasauli.»
Stabili vārdu savienojumiPiekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu).
- Piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) idioma — sar. Ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
2.parasti 3. pers. Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) – par dzīvniekiem.
PiemēriSmej jūra baltiem viļņu smiekliem, Un kūpot kāpu smiltis san, Un debess jums - viss kaiju piekliegts..
- Smej jūra baltiem viļņu smiekliem, Un kūpot kāpu smiltis san, Un debess jums - viss kaiju piekliegts..
- Kovārņu bari.. piekliedz gaisu ar skarbiem ķērcieniem..
- Izkritīs tāds bezdelīdzēns no ligzdas - vecāki piekliegs puspasauli, palīgā saukdami.
Avoti: 6-2. sējums