pieklauvēt
pieklauvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu.
PiemēriKlusu pieklauvēt.
- Klusu pieklauvēt.
- Ārā norībēja ratu troksnis, un pēc brītiņa pie durvīm kāds pieklauvēja.
- Nepacietīgi nospiežu zvana pogu - vienreiz, otrreiz. Klusums. Pieklauvēju - lēni, spēcīgāk un vēl spēcīgāk. Atbildes nav.
- Pēkšņi likās, ka pie tuvējā loga kāds pieklauvētu. Leinasars ieklausījās. Nē, nebija nekā.
Stabili vārdu savienojumiPieklauvēt pie durvīm (arī loga).
- Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) idioma — Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
- Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) idioma — Atgādināt (kādam) par sava esamību.
Avoti: 6-2. sējums