pieklājīgs
pieklājīgs -ais; s. -a, -ā
pieklājīgi apst.
1.Tāds, kas izturas atbilstoši pieklājības normām.
PiemēriPieklājīga meitene.
1.1.Tāds, kas atbilst pieklājības normām. Tāds, kurā izpaužas pieklājība.
PiemēriPieklājīgs smaids.
2.Samērā labs, apmierinošs.
PiemēriPieklājīgs uzvalks maksāja pāri par 200 kronām..
3.Samērā liels, arī pietiekams (par kā daudzumu, skaitu).
PiemēriTomēr īsti novērtēt bijušo, pārvērtēt sevi varam tikai pēc gadiem. Un divdesmit pieci - tas jau ir pieklājīgs skaitlis.
3.1.Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu).
PiemēriŠoreiz viņš jutās [dejojot] mazliet nedroši, jo trīs gadi tomēr ir pieklājīgs starplaiks.
3.2.Samērā spēcīgs (piemēram, par vēju, vētru).
Piemēri«Visu laiku turējās tāds pieklājīgs.. pūtiens, gājām ar buru Ziemeļu vārtu virzienā.»
Avoti: 6-2. sējums