pieklupt

pieklupt -klūpu, -klūpi, -klūp, pag. -klupu; intrans.

1.Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).

PiemēriPieklupt pie loga.

Pieklupt pie loga.
Traļmeistars pieklūp pie vinčas, ieslēdz motoru..
Rati apstājās taisni pretī lievenim, aizvakarējā lietus pielijušā peļķē. Bite pieklupa sakārtot sēdamo maisu..

1.1.Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.

PiemēriĶēve vairs nebij skrējēja,.. acīm redzami sāka sašļukt. ..vai tikai toreiz slapja sabraukta [ķēve] nebij par agru palaista ganos un pieklupusi upē.. pie auksta ūdens?

Ķēve vairs nebij skrējēja,.. acīm redzami sāka sašļukt. ..vai tikai toreiz slapja sabraukta [ķēve] nebij par agru palaista ganos un pieklupusi upē.. pie auksta ūdens?
..viņa [hiēna] klupšus pieklupa pie lāmas un dzēra aizgūtnēm un ilgi..

1.2.Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).

PiemēriPamatīgs saniknotu kukaiņu kamols vērpās ap galvu, grasīdamies pieklupt un iedzelt. «Lapsenes!...» Uģis pārbīlī iebļāvās..

Pamatīgs saniknotu kukaiņu kamols vērpās ap galvu, grasīdamies pieklupt un iedzelt. «Lapsenes!...» Uģis pārbīlī iebļāvās..

Avoti: 6-2. sējums