pieklupt
pieklupt -klūpu, -klūpi, -klūp, pag. -klupu; intrans.
1.Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPieklupt pie loga.
1.1.Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) — par dzīvniekiem.
PiemēriĶēve vairs nebij skrējēja,.. acīm redzami sāka sašļukt. ..vai tikai toreiz slapja sabraukta [ķēve] nebij par agru palaista ganos un pieklupusi upē.. pie auksta ūdens?
1.2.Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
PiemēriPamatīgs saniknotu kukaiņu kamols vērpās ap galvu, grasīdamies pieklupt un iedzelt. «Lapsenes!...» Uģis pārbīlī iebļāvās..
Avoti: 6-2. sējums