piekļāvīgs
piekļāvīgs -ais; s. -a, -ā
piekļāvīgi apst.
1.Tāds, ko var viegli piekļaut. Arī lokans.
PiemēriLapas saulē sačervelējušās un sagriezušās, bet nakts valgumā atkal kļuvušas mīkstas un piekļāvīgas kā spilvens.
- Lapas saulē sačervelējušās un sagriezušās, bet nakts valgumā atkal kļuvušas mīkstas un piekļāvīgas kā spilvens.
1.1.Tāds, kas ļauj sevi piekļaut. Tāds, kas piekļaujas (1).
PiemēriKādreiz viņš bija turējis skaujas šo augumu - piekļāvīgu un karstu...
- Kādreiz viņš bija turējis skaujas šo augumu - piekļāvīgu un karstu...
- Patiesībā viņš šajā brīdī nealka ne pēc Elzas neprātīgās mutes, ne piekļāvīgā auguma.
- pārn. Vējš, silts un piekļāvīgs, glaudās gar sejām.
1.2.Tāds, kas piekļaujas augumam (par apģērbu).
PiemēriVelga bija tērpusies melnā, piekļāvīgā kostīmā, izskatījās daiļa..
- Velga bija tērpusies melnā, piekļāvīgā kostīmā, izskatījās daiļa..
- Piekļāvīgs krēmkrāsas džemperis.. ne tikai izceļ krūšu un vidukļa līniju, bet padara viņu arī drusciņ pilnīgāku..
2.Tāds, kas ir iecietīgs, lēns, maigs, tāds, kas pielāgojas, arī pakļaujas citu gribai.
Piemēri..Ilona pēc savas dabas bija padevīga, lēna, piekļāvīga un mīļa kā liepu lapa..
- ..Ilona pēc savas dabas bija padevīga, lēna, piekļāvīga un mīļa kā liepu lapa..
- Ka Brigita ir iespītīga, to viņš ievērojis jau agrāk. Bet viņa prot arī būt tik brīnišķīgi piekļāvīga.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPiekļāvīga daba.
- Piekļāvīga daba.
- Viņš juta, cik šī roka ir mīksta, silta un nevarīga. Un tikpat mīksts un piekļāvīgs droši vien bija sievietes raksturs.
2.2.pārn. Atbilstošs.
PiemēriPar to, cik piekļāvīgi satura, intonācijas izteikšanai kalpo valodas skaniskais materiāls, varam pārliecināties Raiņa dzejolī «Pavasara dienas»..
- Par to, cik piekļāvīgi satura, intonācijas izteikšanai kalpo valodas skaniskais materiāls, varam pārliecināties Raiņa dzejolī «Pavasara dienas»..
Avoti: 6-2. sējums