piekļavīgums
piekļavīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → piekļāvīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTērpa piekļāvīgums.
- Tērpa piekļāvīgums.
- pārn. Pirmo akmentiņu metusi viņa - vai nu ar valšķīgiem smaidiem, vai apiņa piekļāvīgumu. Nu būtu reize triumfēt - lūk, kā esmu iepatikusies.
2.Vispārināta īpašība → piekļāvīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Piekļāvība.
PiemēriRakstura piekļāvīgums.
- Rakstura piekļāvīgums.
Avoti: 6-2. sējums