piekļaut
piekļaut -kļauju, -kļauj, -kļauj, pag. -kļāvu; trans.
1.Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekļaut bērnu sev pie krūtīm.
1.1.Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
PiemēriSlēpotāji nonākuši augstieņu virsotnēs, joņoja lejup, atgādinādami putnus, kas piekļāvusi spārnus straujam kritienam.
2.Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
PiemēriSpradzene.. no meža zemenes atšķiras ar abpusēji matainām lapām un auglim piekļautām kauslapām.
2.1.Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, daļu.
Piemēri..jāmeklē jauni risinājumi, lai Gorkiju nepārplūdinātu ar standartceltnēm, bet jauno organiski piekļautu pilsētas senatnes vērtībām, Volgas plašumiem un dabas gleznumam.
3.divd. formā: piekļauts; val. Tāds, kas ir saistīts piekļāvuma attieksmēs.
PiemēriPiekļautais apzīmētājs.
Avoti: 6-2. sējums