pieklust
pieklust -klustu, -klusti, -klust, pag. -klusu; intrans.
1.Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
PiemēriDziedātāja uz brīdi pieklust, pianists muzicē viens..
1.1.Par skaņām.
PiemēriSmiekli pieklusuši.
1.2.Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
PiemēriLielgabali uz acumirkli pieklusa. Bet tūlīt atsāka atkal no jauna, vēl jo dūcošāk un niknāk.
1.3.pārn. Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
PiemēriSākas jauna stunda, skolas ēka pieklust..
2.Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku. Darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
PiemēriVēl nākotni, to tālo redzēt un neapklust arī nepieklust, un tuvredzībā nesarecēt.
2.1.Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
PiemēriStrīdi pieklusuši.
2.2.Pierimt (par parādībām dabā).
PiemēriPieklust vējš.
2.3.pārn. Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēri..kad sastapāmies, sāpe par tuvā cilvēka zaudējumu bija pieklususi..
Avoti: 6-2. sējums