piekļāvīgs
piekļāvīgs -ais; s. -a, -ā
piekļāvīgi apst.
1.Tāds, ko var viegli piekļaut. Arī lokans.
PiemēriLapas saulē sačervelējušās un sagriezušās, bet nakts valgumā atkal kļuvušas mīkstas un piekļāvīgas kā spilvens.
1.1.Tāds, kas ļauj sevi piekļaut. Tāds, kas piekļaujas (1).
PiemēriKādreiz viņš bija turējis skaujas šo augumu - piekļāvīgu un karstu...
1.2.Tāds, kas piekļaujas augumam (par apģērbu).
PiemēriVelga bija tērpusies melnā, piekļāvīgā kostīmā, izskatījās daiļa..
2.Tāds, kas ir iecietīgs, lēns, maigs, tāds, kas pielāgojas, arī pakļaujas citu gribai.
Piemēri..Ilona pēc savas dabas bija padevīga, lēna, piekļāvīga un mīļa kā liepu lapa..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPiekļāvīga daba.
2.2.pārn. Atbilstošs.
PiemēriPar to, cik piekļāvīgi satura, intonācijas izteikšanai kalpo valodas skaniskais materiāls, varam pārliecināties Raiņa dzejolī «Pavasara dienas»..
Avoti: 6-2. sējums