sapluinīt
sapluinīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Plulnot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
Piemēri..puika mierīgi sēž pie loga, nogrimis savā darbā. Pašlaik viņš nolicis pie malas sapluinīto grāmateli..
1.1.Pluinot sajaukt. Pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
PiemēriSejā iesitās vēja sapluinīta matu sproga..
1.2.Saviļņot (ūdeni, ēzēm u. tml.).
2.sar. Vairākkārt iesist, parasti stipri. Arī stipri sakratīt (kādu).
PiemēriKaut kur - jau meklēdams sev jaunu dēku - kāds sapluinīts un kauslīgs runcis klīst..
Avoti: 7-1. sējums