saplūkāt
saplūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Plūkājot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSalātus pārlasa, atdala savītušās, bojātās lapas... Sagatavotās lapiņas saplūkā vai ar nerūsošu nazi sagriež..
2.Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriTikai saplūkātu papīra lapu skrandas mētājās uz grīdas.
3.Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
Piemēri«Par sodu gribētos Tevi krietni saplūkāt aiz ausīm.»
Avoti: 7-1. sējums