Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzpildīties
uzpildīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku).
PiemēriUrīnpūšļa iztukšošanās ir reflektors akts. Šo refleksu izraisa urīnpūšļa sieniņā esošo receptoru kairinājums, kas rodas, uzpildoties urīnpūslim un tur spēji paaugstinoties spiedienam.
Avoti: 8. sējums