Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzpircējs
uzpircējs -a, v.
uzpircēja -as, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
PiemēriUzpircēji veda no tirgus projām aitas un teļus pilnām kulbām.
Avoti: 8. sējums