Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzplaiksnījums
uzplaiksnījums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → uzplaiksnīt.
PiemēriJauns zibens uzplaiksnījums apžilbina caur aizvērtiem plakstiem, un pērkona grāvienā žēli nodzinkst loga rūtis.
Avoti: 8. sējums