uzplaiksnīt

uzplaiksnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.

1.Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt. Uzplaiksnīties.

PiemēriDūmi kļuva aizvien biezāki un biezāki. Uzplaiksnīja iesārtas liesmu mēles, un uguns gluži neticamā ātrumā virzījās uz priekšu..

Dūmi kļuva aizvien biezāki un biezāki. Uzplaiksnīja iesārtas liesmu mēles, un uguns gluži neticamā ātrumā virzījās uz priekšu..
Lākturis uzplaiksnī gaišāk, un Kārlis, kas to iededzināja, iziet ārā..
Ik pa mirklim uzplaiksnī elektrometināšanas aparāta liesma, un uz visām pusēm šķīst dzirksteles.
pārn. ..laimes brīži arvien ir līdzīgi īsiem zibšņiem, tie uzplaiksnī un dziest.

1.1.pārn. Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.

PiemēriUzplaiksnī izbrīnīts skatiens aiz uztrauktā plaksta..

1.2.pārn. Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) – par jūtām, pārdzīvojumu.

PiemēriPlatas, izbrīna un itin kā klusu baiļu pilnas acis, kurās strauji uzplaiksnīja interese un ziņkārība..

Platas, izbrīna un itin kā klusu baiļu pilnas acis, kurās strauji uzplaiksnīja interese un ziņkārība..

1.3.pārn. Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) – parasti par domām.

Piemēri«Eh, kad vienreiz varēs izgulēties?» šāda doma uzplaiksni ne vienā vien galvā.

«Eh, kad vienreiz varēs izgulēties?» šāda doma uzplaiksni ne vienā vien galvā.
«Deg!» priekšsēdētāja smadzenēs uzplaiksnīja satraucoša nojauta.
..brīžiem viņam uzplaiksnī atmiņā Ainas balti klātais galds un tumši sarkanā vīna glāze..

Avoti: 8. sējums