Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzplanēt
uzplanēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Planējot uzvirzīties virs kādas vietas.
PiemēriŠķēps gan uzplanēja tik slaidi un augstu, ka likās - būs vai septiņdesmit metri..
Avoti: 8. sējums