uzplandīt
uzplandīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt. Uzplandīties.
Piemēri..kūla tur bija savēlusies pamatīgi pinkaina un liesmas uzplandīja ar nepieredzētu spēku.
Avoti: 8. sējums