piešķīst
piešķīst parasti 3. pers., -šķīst, pag. -šķīda; intrans.
1.Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to). Šķīstot (parasti kā sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriBeigās izauga milzīgs zeltainu vālīšu kalns, tam blakus mazā kaudzītē sasvieda nenobriedušas un iepuvušas vālītes, pagalms viscaur piešķīda ar mizām un lapām.
- Beigās izauga milzīgs zeltainu vālīšu kalns, tam blakus mazā kaudzītē sasvieda nenobriedušas un iepuvušas vālītes, pagalms viscaur piešķīda ar mizām un lapām.
- Nu puikas [rotaļādamies liedagā] apmeta man jau tik tuvu līkumu, ka grāmatā iesprakstēja smiltis. Acis nepiešķīda, brilles bija priekšā.
- pārn. ..pārpilnais vilciens pienāca, un stacija piešķīda pilna zaļumu braucējiem..
1.1.Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) – piemēram, par grīdu.
PiemēriKāpnes piešķīdušas ar dubļiem.
- Kāpnes piešķīdušas ar dubļiem.
1.2.Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) – par telpu, apkārtni, vidi.
PiemēriKad Ilgvars iegremdē kausu verdošajā metālā, telpa piešķīst dzirkstelēm un baltiņ baltu gaismu..
- Kad Ilgvars iegremdē kausu verdošajā metālā, telpa piešķīst dzirkstelēm un baltiņ baltu gaismu..
- Pasaule piešķīda ar baltu uguni.. Bargs dārdiens pāršķēla padebešus..
Avoti: 6-2. sējums