piešķindēt
piešķindēt parasti 3. pers., -šķind, pag. -šķindēja (retais -šķinda, 1. konj.); intrans.
Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
PiemēriStrādnieki kala, vīlēja.. Spalgi, metāliski trokšņi piešķindēja plašo telpu..
Avoti: 6-2. sējums