Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piešķaidīt
piešķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
PiemēriPiešķaidīt grīdu ar ūdeni.
Avoti: 6-2. sējums