piešauties
piešauties -šaujos, -šaujies, -šaujas, pag. -savos; refl.
1.Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriViņš piešāvās pie pirmās straumes vietas. Bija tikai tukšs iedobums ar akmeņiem un dažām peļķēm dziļākajās vietās.
2.parasti 3. pers. Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
PiemēriZupai piešāvies par daudz sāls.
3.parasti 3. pers. Strauji pievirzīties (par uguni).
PiemēriUguns piešāvušies pie skaliem.
4.sar. Pierast, aprast.
PiemēriUzmanību jau linu kombains prasa lielāku nekā cita veida tehnika. Bet, ja «piešaujas», veicas itin labi..
Avoti: 6-2. sējums