piešķīt
piešķīt -šķinu, -šķin, -šķin, pag. -šķinu; trans.
1.Šķinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiešķīt daudz riekstu.
- Piešķīt daudz riekstu.
- ..saimniece bij piešķinusi zaļas ērkšķogas un vārīja slimniecei ķīseli.
- Būtu šovakar piešķītas lapas, govi varētu atstāt kūtī..
1.1.Šķinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
PiemēriPiešķīt pilnu grozu ar zirņiem.
- Piešķīt pilnu grozu ar zirņiem.
- Dienvidlaikā jāpiešķin pieci grozi ar runkuļlapām un jāsakapā.
- Caurām dienām nodzīvoju pa upmali, lasīdams riekstus, kuru togad bija padevies brīnum daudz. Katru vakaru nācu mājā, piešķinis pilnas visas kabatas, cepuri, azotes un kamzoļu piedurknes.
2.Šķinot papildināt (kā daudzumu).
PiemēriPiešķīt vēl dažus riekstus klāt.
- Piešķīt vēl dažus riekstus klāt.
Avoti: 6-2. sējums