Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piešļākties
parasti 3. pers., -šļācas, pag. -šļācās; refl.
Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriLielajos viļņos laiva piešļācās ar ūdeni, sāka grimt..
Avoti: