Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piešļakstēt
piešļakstēt parasti 3. pers., -šļakst, pag. -šļakstēja; intrans.
1.Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) — piemēram, par grīdu.
PiemēriKāpnes piešļakst ar dubļiem.
2.Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
PiemēriLaiva piešļakst ar ūdeni.
Avoti: 6-2. sējums