Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piešļakstēt
piešļakstēt parasti 3. pers., -šļakst, pag. -šļakstēja; intrans.
1.Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) – piemēram, par grīdu.
PiemēriKāpnes piešļakst ar dubļiem.
  • Kāpnes piešļakst ar dubļiem.
  • Ūdens piešļakstējušās bizes.
2.Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
PiemēriLaiva piešļakst ar ūdeni.
  • Laiva piešļakst ar ūdeni.
Avoti: 6-2. sējums