aizpildīt
aizpildīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Piepildīt (spraugu, dobumu ar ko).
PiemēriAizpildīt bedri.
1.1.Piepildīt (spraugas, dobumus u. tml.) — par priekšmetiem, vielām.
PiemēriLigija dienu dienā veda šurp [uz akmeņdārzu] augus, kuriem nācās aizpildīt ieplakas starp sarkanīgo radžu bluķiem un grēdām.
Stabili vārdu savienojumiAizpildīt robu (arī robus).
1.2.Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
PiemēriPa virtuves durvīm rūkdama gāžas ārā uguns, priekšnams ir šaurs, liesmas aizpilda gandrīz vai visu telpu un, apliekušās durvju stenderei, laužas laukā.
2.Ierakstīt (veidlapā, ailē).
PiemēriAizpildīt visas ailes anketā.
3.Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
Piemēri..katra stunda bija aizpildīta. Darbs, mācības, sabiedriskie pienākumi.
Avoti: 1. sējums