Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizpīt
aizpīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu; trans.
1.Pinot aizpildīt (piemēram, spraugu, caurumu).
PiemēriAizpīt ar klūgām žoga starpas.
2.Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
PiemēriAizpīt žogu līdz augšai.
Avoti: 1. sējums