Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizpīpēt
aizpīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. –ēju
aizpīpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Aizsmēķēt.
PiemēriAizpīpēt pīpi.
  • Aizpīpēt pīpi.
  • Aizpīpēt cigareti.
  • Viņš aizpīpēja lētu papirosu un, saraucis pieri, noraudzījās, kā pirkstos izkvēl degošais sērkociņš.
  • Skudra [tirgotājs].. errojās, ka aizpīpēto cigāru aizmirsis pie friziera.
1.1.intrans.
Piemēri..kad [zvejnieku kapteiņiem] sagriboties uzpīpēt, tad sabraucot kuterus blakām un aizpīpējot no viena sērkociņa.
  • ..kad [zvejnieku kapteiņiem] sagriboties uzpīpēt, tad sabraucot kuterus blakām un aizpīpējot no viena sērkociņa.
  • Tētis novilka zābakus, paēda launagu. Tad viņš, aizpīpoja..
  • Vēl brīdi viņš pēta savu apģērbu.., pēc tam aizpīpo.. un lēniem soļiem, reizēm dūmu ievilkdams, nāk tuvāk.
Avoti: 1. sējums