aizpērties
aizpērties -peros, -peries, -peras, pag. -pēros; refl.; sar.
1.Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
PiemēriZosis aizpērās līdz otram krastam.
- Zosis aizpērās līdz otram krastam.
1.1.Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
PiemēriAizpērties pa dubļiem līdz mājām.
- Aizpērties pa dubļiem līdz mājām.
- Motocikls aizpērās pa smilšaino ceļu.
Avoti: 1. sējums