aizpērties
aizpērties -peros, -peries, -peras, pag. -pēros; refl.; sar.
1.Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
PiemēriZosis aizpērās līdz otram krastam.
1.1.Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
PiemēriAizpērties pa dubļiem līdz mājām.
Avoti: 1. sējums