aizperēt
aizperēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.
Iesākt perēt. Perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
PiemēriRubeņmātes pamestos rubenēnus vai aizperētas olas var palikt tītarmātei vai vistai..
- Rubeņmātes pamestos rubenēnus vai aizperētas olas var palikt tītarmātei vai vistai..
- Dzeguzes sieva nolaidās pie sarkanrīklītes perēklīša un, pārliecinājusies, ka oliņas nav aizperētas, tūliņ iedēja arī savu pēdējo olu.
Avoti: 1. sējums