uztīt
uztīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot (piemēram, diegu), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
PiemēriUztīt diegu uz saivas.
- Uztīt diegu uz saivas.
- Uztīt kabeli spolei.
- Matus uztina uz rullīšiem..
- ..pakulas, uztītas uz žuburainas paegļnūjas, sveķos samērcētas, dega sprakstēdamas.
- Tad viņš attapās vaļīgo auklu tūdaļ uztīt airim.
- Uztīt dziju uz tītavām.
1.1.Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli).
Piemēri..gadījās, ka dzija bija savērpta raibu raibā, spoles netika uztītas, kā nākas.
- ..gadījās, ka dzija bija savērpta raibu raibā, spoles netika uztītas, kā nākas.
- Spējīgākie audzēkņi [rūpnīcā] iemācījušies uztīt motoru spoles, remontēt elektromotoru vijumus.
1.2.Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
Piemēri..izvilku savu tabakas dozi un uztinu kārtīgu ļuļķi.
- ..izvilku savu tabakas dozi un uztinu kārtīgu ļuļķi.
- Ģirts noplēsa gabalu no [avīzes] «Tēvijas» un uztina rupju smēķi.
- «Viņš tikai grib uztīt dūmu.» - «Dūmu? Ar veselu [avīzes] lappusi?» ziņnesis brīnījās. - «Nuja, viņš taču taisa tādus smēķus kā debesskrāpjus.»
Stabili vārdu savienojumiUztīt dūmu.
- Uztīt dūmu — sar. Uztīt smēķēšanai papirosu, cigareti.
Avoti: 8. sējums