pielīt
pielīt parasti 3. pers., -līst, pag. -lija; intrans.
1.Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
PiemēriUģis atāva kājas un izmetās pagalmā. Bradāja pa sētsvidū pielijušajām pančkām, ka šļakstēja vien.
- Uģis atāva kājas un izmetās pagalmā. Bradāja pa sētsvidū pielijušajām pančkām, ka šļakstēja vien.
- Sētsvidū lāma pielijuši, ai, kur plata! Tur debesis atspīd ar baltiem mākoņiem.
1.1.Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
PiemēriPielijuši lauki.
- Pielijuši lauki.
- Pielijuši pļava.
- Ceļš bija pielijis, un mālainas duļķes nošķieda mašīnu un braucēju.
- No nesen pielijušās zemes.. pretim cēlās viegla, rūgtena smarža un miklums.
1.2.Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
PiemēriIeiet pielijušā mežā.
- Ieiet pielijušā mežā.
- Grūti pūta sila priede, Smalka lietus pielijuši..
- No pielijušo koku zariem pil smagas lāses.
- No pielijušās ataugas sāka kūpēt laukā migliņa, ūdens peļķēs likās pavisam silts.
1.3.Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
PiemēriPielijuši upe.
- Pielijuši upe.
- Dīķis pielijis līdz malām pilns.
- sal. Elzas acis Ozols bija paradis redzēt dzirkstoša prieka apstarotas, bet šodien tās bija skumjas kā pielijuši meža ezeri.
2.Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriMuca pielijuši ar ūdeni.
- Muca pielijuši ar ūdeni.
- Vanna pielijuši līdz malām.
- Rolavs jūt, kā garie gumijas stulmeņi pielīst ar ledaini stindzinošu ūdeni.
2.1.Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) – par kādu virsmu.
PiemēriEs slauķu pielijušo grīdu.
- Es slauķu pielijušo grīdu.
- sal. Kursantu grupa iebrauca Liepājā nemīlīgā septembra rīta: smidzināja smalks lietus, debesis bija kā ar svinu pielijušas.
- pārn. Dienvidu piekalnes pielijušas ar vizbuļu zilumu..
2.2.Pārklājoties, piesūcoties (ar rasu, miglu), kļūt mitram.
PiemēriNo rītiem, kad zāle vēl bija rasas pielijuši, puiši appļāva malas un krūmiem pieaugušos meža kaktus.
- No rītiem, kad zāle vēl bija rasas pielijuši, puiši appļāva malas un krūmiem pieaugušos meža kaktus.
- Pļavas zāle, ar rasu pielijuši, arvien aukstāka kļaujas pie kājām.
2.3.Pārklāties, piepildīties (ar asarām) – par acīm.
PiemēriSolvitas lūpu kaktiņi notrīsēja, acis pielija asarām.
- Solvitas lūpu kaktiņi notrīsēja, acis pielija asarām.
- pārn. Viņš pat skata nepaceļ, lai tikai neredzētu Annas acis, kas pielijušas pilnas skumju un bēdu.
3.Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) – par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
PiemēriZenta pagrieza elektrības slēdzi, un no griestu oranžās lustras telpa pielija ar nespodru gaismu.
- Zenta pagrieza elektrības slēdzi, un no griestu oranžās lustras telpa pielija ar nespodru gaismu.
- Mežs bija pielijis saules gaismas, smagas tveices, sveķu smaržas.
- Tikpat pēkšņi, kā sācies, negaiss atkal pierima. Melnie mākoņi aizvēlās pāri pļavai, un debesis pielija ar rāmu mirdzumu.
3.1.Par skaņu.
Piemēri..visa verandā pielīst pilna ar viņas skanīgajiem smiekliem.
- ..visa verandā pielīst pilna ar viņas skanīgajiem smiekliem.
- Zilgmājos cīruļu sveiciens jau dzirdams. Dziesmām un gavilēm birztalas pielīst.
3.2.pārn. Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
Piemēri..viss ķermenis pielija ar smagu nogurumu, tik smagu, ka vairs negribējās pirkstu pakustināt.
- ..viss ķermenis pielija ar smagu nogurumu, tik smagu, ka vairs negribējās pirkstu pakustināt.
- Pavasaris... Lida pasmaida, viņa mirklī pielīst atmiņu kā vaska kāre medus.
Stabili vārdu savienojumiSirds pielīst.
- Sirds pielīst idioma — Saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
Avoti: 6-2. sējums