pielūžņot
pielūžņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
PiemēriPielūžņot pagalmu.
2.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
PiemēriMeži bijuši pielūžņoti ar kritalām, uz kuru trūdiem augušas jaunas egles..
Avoti: 6-2. sējums