pietriekt
pietriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriVētra pietrieca laivu pie krasta.
- Vētra pietrieca laivu pie krasta.
2.Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
PiemēriVējš pietriec grāvi ar smiltīm.
- Vējš pietriec grāvi ar smiltīm.
- ..vējš viņam pietrieca pilnas acis sausa, ledaina sniega.
3.Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPietriekt vistas pie vārtiem.
- Pietriekt vistas pie vārtiem.
Avoti: 6-2. sējums