pietriekt
pietriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
1.Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriVētra pietrieca laivu pie krasta.
2.Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
PiemēriVējš pietriec grāvi ar smiltīm.
3.Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPietriekt vistas pie vārtiem.
Avoti: 6-2. sējums