vairs
vairs apst.
1.savienojumā ar noliegtu verbu. Norāda, ka šajā momentā, brīdī, arī laikposmā kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
PiemēriŪdens vairs lāgā netek.
- Ūdens vairs lāgā netek.
- Zivis no murda vairs ārā netiek.
- Vairs netikt galā ar darbiem.
- Miegs vairs nenāk.
- Ira: Cik klusu viss uzreiz palika, kā aizbērtā kapā!... Motori apklusa, pat zenītlielgabali vairs nešauj.
- Nespēju piecelties vairs, nespēju aiziet projām - smagas ir tavas rokas uz maniem pleciem..
- Ziemeļu jūrā mīt krabji, kas reti parādās savā dabiskajā izskatā. Viņi uzveļ sev virsū tik daudz dažādu ūdensaugu, ka nemaz vairs neizskatās pēc dzīviem radījumiem.
1.1.Norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks. Arī turpmāk.
PiemēriMēs vairs neredzēsimies.
- Mēs vairs neredzēsimies.
- Tas vairs neatkārtosies.
- ..Nu drošiem soļiem varu klinšu takās iet, vairs mani neievainos akmens šķautnes asas.
- Sibilla: Var gadīties, ka mēs vairs nesatiekamies. (Skaļi.) Es vairs šurp nenākšu.
- Lai manas acis vairs nav jāpaceļ Pret rītausmu, es tevi lūdzos, nakts.
2.savienojumā ar verba «būt» noliegtām formām. Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
PiemēriKaplis vairs nav ass.
- Kaplis vairs nav ass.
- ..acis [Lienai] nebij vairs nemierīgas un ugunīgas, bet rāmas un aukstas kā divi tumši spoguļi..
- Tumsa, kas mūs apņem pagalmā, vairs nav tik melna, kā Slokā ienākot..
3.savienojumā ar verba «būt» noliegtajām formām. Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
PiemēriTur vairs nav skolas.
- Tur vairs nav skolas.
- Vairs nebija malkas.
- Nav vairs tie laiki.
- Kalnamuižā vairs nav muižas, tikai gara aleja.
- Un tad arī ir jau klāt rudens, pats vēlais rudens, kad dārzā vairs nav nevienas lapas..
- ..vecā sienas pulksteņa sen vairs nav.
- Mūsu mīļie, labie audzinātāji, kuru daudzu vairs nav mūsu vidū, vienmēr būs tas atbalsta pamats, pret kuru grūtā brīdī varēsim droši atsperties.
4.Norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa). Līdz šim brīdim.
Piemēri..tikai veca akas vinda Vairs liecina, ka ciems te bija.
- ..tikai veca akas vinda Vairs liecina, ka ciems te bija.
- Iegāju laidarā [pēc mēslu talkas] un nobrīnījos vien - griesti bija pacēlušies krietni augstāk un līdz bezdelīgu ligzdām pie vērbaļķiem vairs varēja piekļūt, tikai trepes pieslienot.
- Govis cita pēc citas sāka stigt dūņās dziļāk un dziļāk, beidzot vairs bija redzami tikai ragi un ausis.
- «Ja eglēm ļauj pāraugt, no serdes sāk trunēt un tad tur vairs tikai malka.» [Saka ratu meistars.]
- Maralbrieži bija jau tuvu viens otram. Tos šķīra vairs tikai izdrupis klintājs..
Stabili vārdu savienojumiVairs tikai.
- Vairs tikai — Tikai (1).
5.parasti jautājuma teikumos Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
PiemēriVai tas vairs atrodams?
- Vai tas vairs atrodams?
- Vai es vairs atradīšu tēva kapu?
- «Kur tā Laura lai glābjas? Paprasi, vai Lejassmeltēnu Jorģis vairs gribēs ņemt?» [Saka Brīviņu saimniece.]
- Vai rūpnīcas kalējs dzird vairs rudzu lauka sanešanu?
6.parasti retoriskajos jautājuma teikumos Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija. Arī tagad.
PiemēriKas jūs vairs par drosminiekiem.
- Kas jūs vairs par drosminiekiem.
- Kas viņš vairs par strādnieku.
- «Astoņdesmit pieci gadi,» Osis teica, «kas tāds mērkaķis vairs par muižas valdītāju!»
- Ieva: Viens bagāts krievu kungs viņu [Kārli] esot iemīļojis un ielikšot viņu pēc zaldātiem labā vietā. Pelnīšot sākumā piecdesmit rubļu par mēnesi. Tas jau tad vairs ņems Indrānus!
Stabili vārdu savienojumiKo nu vairs.
- Ko nu vairs — Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
Avoti: 8. sējums