nepielūdzams
nepielūdzams -ais; s. -a, -ā
nepielūdzami apst.
1.Nol. divd. → pielūgt.
2.Stingrs, nelokāms (piemēram, savās prasībās).
PiemēriNepielūdzams tiesnesis.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriRunāt nepielūdzamā tonī.
3.Tāds, ko nevar izmainīt, grozīt. Stingrs, negrozāms.
PiemēriNepielūdzams spriedums.
Avoti: 5. sējums