pielūgt
pielūgt -lūdzu, -lūdz, -lūdz, pag. -lūdzu; trans.
1.Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
PiemēriTo dziesmu Vladimirs nespēlē vairs nekad. Nav pielūdzams, nav pierunājams.
1.1.intrans.
Piemēri«..Pēteris jau tā vēl pielūdza, lai tevis neaizmirstot... bērēs lai lūdzot.»
2.Izjust un izpaust (pret kādu) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību. Dievināt.
Piemēri«Vai tiešām jūs viņu tik augstu vērtējat?» - «Augstu? Es viņu dievinu! Es viņu pielūdzu. Viņš ir vienīgais, kurš augstu nes idejas lāpu.»
3.parasti savienojumā «pielūgt dievu»; rel. Pievērsties (dievam) ar lūgšanu.
Piemēri«Ja tu vēlies dievu pielūgt ar mani, tad meties ceļos, mans bērns.»
Avoti: 6-2. sējums