Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepiekāpīgums
nepiekāpīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepiekāpīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepiekāpība (1).
PiemēriSkolotāja nepiekāpīgums.
2.Vispārināta īpašība → nepiekāpīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepiekāpība (2).
PiemēriEksperimentētāja nepiekāpīgums.
Avoti: 5. sējums