nepieejams
nepieejams -ais; s. -a, -ā
nepieejami apst.
1.Nol. divd. → pieiet.
2.Tāds, kam ir grūti vai neiespējami piekļūt (par vietu, teritoriju).
PiemēriNepieejamas kalnu virsotnes.
2.1.pārn. Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
Piemēri..jaunā, zaļā frēzmašīna sākumā šķita nepieejama... Pierasts pie visādām frēzēm, bet šī bija pavisam citāda.
3.Ļoti pašapzinīgs. Ļoti neatsaucīgs, neiejūtīgs.
PiemēriVarbūt viņai visvairāk gribējās pieiet pie uzvarētāja un pateikt dažus labus vārdus, taču Zigis, krūtis izgāzis, apjūsmots šķita vēl nepieejamāks, vēl tālāks nekā līdz šim.
3.1.Tāds, kas nepieļauj iejaukšanos savās domās, jūtās. Ļoti noslēgts.
Piemēri..Lidija tik klusa, sevī noslēgusies, nepieejama, ka, šķita, ar kalšanu viņai neko neizkaltu laukā.
4.Tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti).
PiemēriNepieejama skaistule.
Avoti: 5. sējums