nepieejams
nepieejams -ais; s. -a, -ā
nepieejami apst.
1.Nol. divd. → pieiet.
2.Tāds, kam ir grūti vai neiespējami piekļūt (par vietu, teritoriju).
PiemēriNepieejamas kalnu virsotnes.
- Nepieejamas kalnu virsotnes.
- Maitu lijas iemīļotākās vietas ir nepieejami klinšu kalni un aizas.
- Bet ezera otrā pusē augsta, sarkana krauja ar priedēm. Stāva un nepieejama.
- Baišleja bijusi gandrīz nepieejams dūksnājs.
2.1.pārn. Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
Piemēri..jaunā, zaļā frēzmašīna sākumā šķita nepieejama... Pierasts pie visādām frēzēm, bet šī bija pavisam citāda.
- ..jaunā, zaļā frēzmašīna sākumā šķita nepieejama... Pierasts pie visādām frēzēm, bet šī bija pavisam citāda.
3.Ļoti pašapzinīgs. Ļoti neatsaucīgs, neiejūtīgs.
PiemēriVarbūt viņai visvairāk gribējās pieiet pie uzvarētāja un pateikt dažus labus vārdus, taču Zigis, krūtis izgāzis, apjūsmots šķita vēl nepieejamāks, vēl tālāks nekā līdz šim.
- Varbūt viņai visvairāk gribējās pieiet pie uzvarētāja un pateikt dažus labus vārdus, taču Zigis, krūtis izgāzis, apjūsmots šķita vēl nepieejamāks, vēl tālāks nekā līdz šim.
- Salts, nekustīgs, nepieejams Laiķis sēdēja ratos un nepacietīgi gaidīja.
3.1.Tāds, kas nepieļauj iejaukšanos savās domās, jūtās. Ļoti noslēgts.
Piemēri..Lidija tik klusa, sevī noslēgusies, nepieejama, ka, šķita, ar kalšanu viņai neko neizkaltu laukā.
- ..Lidija tik klusa, sevī noslēgusies, nepieejama, ka, šķita, ar kalšanu viņai neko neizkaltu laukā.
4.Tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti).
PiemēriNepieejama skaistule.
- Nepieejama skaistule.
- «..vai tu esi pirmā, vai vienīgā meitene, ko mīlestība pievīlusi? Mācies būt lepna un nepieejama, tad otrreiz vairs to nepiedzīvosi.»
Avoti: 5. sējums