nepiekāpība
nepiekāpība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepiekāpīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIzcēlās strīds, kurā abas puses izrādīja tādu nepiekāpību, ka Grauds pēdīgi bija spiests pacelt balsi un noprasīt: «Es galu galā gribētu zināt, - kurš te ir ģimenes galva?»
- Izcēlās strīds, kurā abas puses izrādīja tādu nepiekāpību, ka Grauds pēdīgi bija spiests pacelt balsi un noprasīt: «Es galu galā gribētu zināt, - kurš te ir ģimenes galva?»
- ..viņa gandrīz arvien izvirza pret visu negaidīti augstas prasības. Tā bija vēl naiva, pārspīlēta stingrība, pat nepiekāpība pret sevi un citiem.
- pārn. ..viņa [gleznotāja] iemīļotākais tēmu loks ir kustīgie ūdeņi un vētrainā jūra, krastu stūrgalvīgā nepiekāpība un ūdens neatlaidība..
2.Vispārināta īpašība → nepiekāpīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 5. sējums