nepiekāpība
nepiekāpība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepiekāpīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIzcēlās strīds, kurā abas puses izrādīja tādu nepiekāpību, ka Grauds pēdīgi bija spiests pacelt balsi un noprasīt: «Es galu galā gribētu zināt, - kurš te ir ģimenes galva?»
2.Vispārināta īpašība → nepiekāpīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 5. sējums