nepieejamība
nepieejamība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepieejams2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKalni vispār ir mānīgi. Tādu, kas tos vēl nepazīst, tie krāpj gan ar savu šķietamo tuvumu, gan nepieejamību..
- Kalni vispār ir mānīgi. Tādu, kas tos vēl nepazīst, tie krāpj gan ar savu šķietamo tuvumu, gan nepieejamību..
- pārn. Zudis skolas nepieejamības oreols, tās pievilcība, jo, kas sasniedzams bez pūlēm, tas allaž vairs neliekas tik vērtīgs.
2.Vispārināta īpašība → nepieejams3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa āriene.. ar mazliet augstprātīgo un ironisko nepieejamību radīja par viņu maldinošu priekšstatu, jo viņš pats zināja arī to, ka ir viegli iejūsmināms, kaislīgs..
- Viņa āriene.. ar mazliet augstprātīgo un ironisko nepieejamību radīja par viņu maldinošu priekšstatu, jo viņš pats zināja arī to, ka ir viegli iejūsmināms, kaislīgs..
- ..pie viņiem pienāk [treneris] Ģelzis. Stingrības un nepieejamības maska no viņa sejas nozudusi.
3.Vispārināta īpašība → nepieejams4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSievietes nepieejamība.
- Sievietes nepieejamība.
Avoti: 5. sējums