nepieejamība
nepieejamība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nepieejams2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKalni vispār ir mānīgi. Tādu, kas tos vēl nepazīst, tie krāpj gan ar savu šķietamo tuvumu, gan nepieejamību..
2.Vispārināta īpašība → nepieejams3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa āriene.. ar mazliet augstprātīgo un ironisko nepieejamību radīja par viņu maldinošu priekšstatu, jo viņš pats zināja arī to, ka ir viegli iejūsmināms, kaislīgs..
Avoti: 5. sējums