Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepieēdināms
nepieēdināms -ais; s. -a, -ā
nepieēdināmi apst.
1.Nol. divd. → pieēdināt.
2.Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt. Tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
PiemēriNepieēdināms bērns.
Avoti: 5. sējums